Kailis latviškai

Kailis - káilis  (1) āda; kažokāda
neišdirbtas kailis - neapstrādāta kažokāda
kailių dirbtuvė - kažokādu darbnīca
♦
vilkas avies kailyje - vilks avs drānās
nerti (kar̃šti) kam kailį - nosukāt  (nopērt) kādu sadot pa ādu
lupti devynis kailius - plēst  (dīrāt) divas  (trīs...) ādas
gauti į kailį - dabūt pa ādu
nesitverti savame kailyje - nerimties savā ādā
iš kailio nertis (lį̃sti) - līst no ādas laukā
būti kieno kailyje - būt kāda ādā
keisti (mainýti) kailį - mainīt ādu
prikišti kailį - apdedzināt nagus
sveiką kailį išnešti - ar veselu ādu iziet  (tikt) cauri