Plačiabėgis latviškai

Plačiabėgis - plačiabė̃gis   -ė  (2) platsliežu-
plačiabėgis geležinkelis - platsliežu dzelzceļš
plačiaburnis   -ė  (2)
1.  subst. platmutis   -e
2.  adj.  /tāds, -a, kas ir/ ar platu muti; platmutis-
3. pārn. pļāpa  kopdz.;
plačiadryžis   -ė  (2) platsvītrains   -a; ar platām svītrām;
plačiadugnis   -ė  (2) platdibena-;
plačiaeilis   -ė  (2) lauks. platrindu-; tālrindu-  (par sējumiem);
plačiaekranis   -ė  (2) platekrāna-;
plačiagerklis   -ė  (2)  arī pārn. tas  (tā), kas ir ar platu rīkli;   ~ĩ ,   adv.  plaši; plati;
plačiakaktis   ~ė  (2)
1.  subst. platpieris   -e
2.  adj.  platpierains   -a; platpieris-; ar platu pieri;
plačiakraštis   -ė  (2) ar platām malām;
plačialapis   -ė  (2)
1.  subst. platlapis   -e
2.  adj.  platlapains   -a; platlapis-; ar platām lapām;
plačiapetis   -ė  (2)
1.  subst. plecīgais   -ā
2.  adj.  plecīgs   -a;
plačiaskruostis   -ė  (2) platsejains   -a; ar platu seju;
plačiašakis   -ė  (2)
1.  subst. platzaris   -e
2.  adj.  platzarains   -a; platzaris-; ar platiem zariem
plačiašakis ąžuolas - žuburains ozols
plačiaveidis   -ė  (2) sk.   plačiaskr uõstis