Skėtrus latviškai

Skėtrus - skė́tra  (1)  kopdz. niev. šaudīgs cilvēks; nerimša  kopdz.;
skėtrauti   (~auja,  ~ãvo) ,   sk.   skė́trioti;
skėtriojimas  (1)
1.  (roku) plātīšana, vicināšana
2. sar. skaišanās; ārdīšanās;
skėtrioti   (~ioja,  ~iojo)
1. plātīt, vicināt  (rokas)
2. sar. skaisties, ārdīties;
skėtriotis   (~iojasi,  ~iojosi) ,  plātīties  (ar rokām);
skėtrumas  (2)
1. paplašināšanās spēja; spēja paplašināties; izplešanās spēja; spēja izplesties; spēja vērsties plašumā
2. sar. niknums; tendence uz skaišanos  (ārdīšanos);
skėtrus   -ì  (4)
1. tāds, -a, kas paplašinās  (izplešas, vēršas plašumā); tāds, -a, kam ir paplašināšanās  (izplešanās, vēršanās plašumā) spēja  (tendence)
skėtrus kūnas fiz.  - ķermenis ar tendenci uz izplešanos  (paplašināšanos)
skėtrus protas - prāts, kas vēršas plašumā
2. sar. nikns   -a; dusmīgs   -a; tāds, -a, kas skaišas  (ārdās)
skėtrus gaidys - nikns gailis